-=IIm0=- klana website

Jūrmalas stadions un UEFA?

imo — Sat, 24 May 2008 07:57:04 GMT

Sestdien vizītē Rīgā ieradīsies UEFA pārstāvis stadionu licencēšanas jautājumos beļģis Fernands Mēze, kurš pēcpusdienā dosies uz Jūrmalas stadionu Slokā, lai veiktu tā inspektēšanu un pārbaudi atbilstībai minimālajiem UEFA stadionu infrastruktūras kritērijiem starptautisko un klubu turnīru spēļu rīkošanai.

Paredzams, ka inspektēšanā piedalīsies arī Jūrmalas pilsētas domes, Valsts Policijas un futbola kluba "Jūrmala" pārstāvji, kā arī delegācija no Latvijas Futbola federācijas (LFF) - izpildsekretārs Edgars Pukinsks un stadionu licencēšanas komitejas loceklis Vladimirs Žuks.

Jūrmalas stadiona kompleksā ietilpst divi futbola laukumi - zaļais laukums un sintētiskā seguma laukums. 2007.gadā bija veikta stadiona rekonstrukcija un izbūvēti seši skrejceliņi ar mākslīgo segumu un visi vieglatlētikas sektori.

Šogad ekspluatācija tika nodotas skatītāju tribīnes ar 2500 sēdvietām no kurām 50 paredzētas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Mājas spēlēm Jūrmalas pilsētas stadionu Slokā izmanto LMT Virslīgas klubs FK "Jūrmala", ka arī Pirmās līgas klubi – "Spartaks" un "Kauguri/Multibanka".

Mančestera izcīna čempion titulu un pie reizes godina pirms 50 gadiem bojā gajušo vairāk ka pus komandu!

imo — Thu, 22 May 2008 08:39:57 GMT

UEFA Čempionu līgas finālspēlē triumfējusi Mančeteras "United", kas pēcspēles 11 sitienu sērijā apspēlēja Londonas "Chelsea" un trešo reizi kļuva par prestižākā Eiropas klubu turnīra uzvarētāju.

Sit Ronaldu, sit Lampards= 1:1
Spēli komandas sāka piesardzīgi, tāpēc bumba vairāk bija laukuma vidū, tomēr ātri vien komandas kļuva aktīvākas. Pirmie panervozēt sāncenšiem lika Mančesteras spēlētāji, bet pēc viltīga Ovena Hargrīvsa sitiena mača sestajā minūtē pirmais pie bumbas tika Peters Čehs. Ar to arī taustīšanās un izlūkošana beidzās, jo drīz vien bumba vēlreiz lidoja "Chelsea" soda laukumā, bet vēl pēc brīža jau bija "United" laukuma pusē. Tomēr aktīvāki mača sākumā bija Mančesteras spēlētāji, tiesa neko īsti bīstamu izveidot viņiem neizdevās. 18.minūtē pēc Mišela Esjena nogāšanas laukumā uz mirkli uzplaiksnīja pirmie asumi, taču pēc enerģiskas izrunāšanās komandu spēlētāji šķīrās kā draugi. Toties pāris minūtes vēlāk Lubošs Mihels meklēja pēc dzeltenajām kartītēm – iespaidīgu gaisa divcīņu uzrīkoja Pols Skoulzs un Klods Makelele, un lai gan vairāk cieta anglis (viņam minūtes trīs laukuma malā lāpīja degunu), brīdinājumus saņēma abi.

Visai mierīgā bumbošana no viena soda laukuma līdz otram diezgan negaidīti piepeši pārvērtās vārtu guvumā. 26.minūtē "United" saspēlēšanās sāncenšu laukuma pusē beidzās ar Skoulza centrējumu soda laukumā, kur Esjēns neaizstiepās līdz bumbai, tā nonāca pie Krištianu Ronaldu, kurš sita nekļūdīgi – 1:0! Tūlīt pat sekoja ļoti spēcīgs un tik pat neprecīzs Mihaela Balaka sitiens, tomēr arī pēc gūtajiem vārtiem vairāk bumbu kontrolēja mančesterieši. 34. minūtē "sarkano" mīņāšanās savā soda laukumā beidzās ar to, ka Rio Ferdinads gandrīz raidīja bumbu savos vārtos, tomēr acīgs bija Edvins van der Sārs. Jau pēc mirkļa "United" sarīkoja vētrainu pretuzbrukumu, taču ne pēc Karlosa Teveza (Čehs), ne Hargrīvsa (pāri) sitieniem rezultāts nemainījās. 42. minūtē Veins Rūnijs izdarīja lielisku piespēli soda laukumā, taču Tevezam nedaudz pietrūka, lai līdz tai aizsniegtos. Jau pēc minūtes Ferdinands pie paša soda laukuma nogāza Džonu Teriju un "Chelsea" ieguva tiesības uz bīstamiem soda sitienu. Pie bumbas devās Balaks, bet sita pāri.

Pēdējā minūtē veiksme uzsmaidīja "Chelsea" – bumba pēc Esjēna sitiena trāpīja pa muguru Ferdinandam, atlēca pie Franka Lamparda, kurš sita jau pāri nokritušajam van der Sāram. Atlikušajā laikā komandas paguva paplūkties par Ronaldu nogāšanu, par ko brīdinājumu saņēma cits portugālis Rikardu Karvalju. Rezultāts gan vairs nemainījās.

Drogbā sprīža attālumā no varoņa titula
Otrais puslaiks faktiski sākās ar to, kas bija redzams visu pirmo puslaiku – vairāk uzbruka "United", bet londonieši meklēja iespējas pretuzbrukumiem. Viens no tādiem 55.minūtē beidzās ar bīstamu Esjēna sitiena no soda laukuma robežas – pāri. Vēl pēc pāris minūtēm identiskā sitiena pozīcijā nonāca Balaks un arī rezultāts bija identisks, jo bumba lidoja pāri vārtiem. Pamazām spēle tomēr pārvirzījās uz "United" laukuma pusi un vairāk darba jau bija mančesteriešu aizsardzībai. Londonieši tika gan pie soda, gan stūra sitieniem, tomēr kaut ko īsti bīstamu sarīkot nekā nespēja.

69. minūtē cīņas "MU" soda laukumā galu galā noveda pie tā, ka palīdzību nācās sniegt Ferdinandam, kurš kādā epizodē palika guļot zālājā. Pēc ārstu vizītes mančesteriešu kapteinis tomēr bija gatavs atgriezties laukumā un turpināt spēli. Pāris minūtes vēlāk "Chelsea" soda laukumā saķērās Tevezs un Makelele, kas beidzās ar francūža nonākšanu ārstu aprūpē un vēlāku atgriešanos laukumā.

Ap 70. minūti "United" īsā laikā ieguva tiesības uz diviem stūra sitieniem, pēc kuriem nekā pārāk bīstama nebija, un pēc tam bumba uz minūtēm desmit iesprūda laukums vidusdaļa. Stadionu atmodināja Didje Drogbā, 79. minūtē norībinot van der Sāra sargāto vārtu stabu – nedaudz precīzāk, un holandietis nebūtu glābējs. Vētrai turpinājuma šim sitienam gan nebija, jo komandas riskēt un ielaist vārtus pamatlaika beigās, nevēlējās. Interesanti, ka arī ar maiņām Alekss Fergusons un Avrams Grants nesteidzās, ko arī var saprast, jo svaigi spēki vajadzīgi arī pagarinājumā. 87.minūtē pirmā maiņa beidzot notika – Skoulza vietā "United" sastāvā devās Raiens Gigs, kurš līdz ar to kļuva par spēlētāju, kurš šajā komandā aizvadījis visvairāk spēļu – 759.

Toties rezultāts gan vairs nemainījās, kas nozīmēja, ka angļu finālam uzvarētāju noskaidrošanai būs nepieciešams papildlaiks.

Sitienu sērijā bez Drogbā
Pagarinājums tikko bija sācies, kad Mančesteras klubu atkal glāba vārtu konstrukcija, šoreiz pārliktnis, pa kuru bumba trāpīja pēc Lamparda sitiena no soda laukuma. Londonas klubs turpināja spēlēt aktīvāk un arī izdarīja divas maiņas – laukumā parādījās Salamons Kolu un Nikola Anelka. Starp citu, klāt bija arī lietus...

Pagarinājuma desmitajā minūtē pēc Patrisa Evra reida lieliska iespēja gūt vārtus bija Gigsam, taču īstajā laikā un īstajā vietā patrāpījās Džons Terijs un glāba "Chelsea", ar galvu pārceļot bumbu pāri vārtiem. Lietus dēļ laukums kļuva arvien slidenāks spēlētājiem un ātrāks bumbai, kas, protams, varēja ietekmēt spēlētāju sniegumu. Taču ne pirmajā pagarinājuma puslaikā, jo tas beidzās bez vārtiem.

Pagarinājuma otro puslaiku komandas sāka visai prātīgi, bet aktīvākais bija Anelka. 22.minūtē Vidičs viņu notrieca metrus astoņus no soda laukuma, turklāt gandrīz pretī vārtiem, taču Drogba soda sitienu izpildīja pagalam nesekmīgi. Tūlīt pat sekoja "United" prettrieciens, bet arī šis tālāk par saspēli netika – sitieni iesprūda spēlētāju burzmā. 26.minūtē uz līdzenas vietas izcēlās konflikts, uz kuru saskrēja gandrīz visi abu komandu spēlētāji un kurš nepatīkamāk beidzās "Chelsea". Sākās viss ar Balaka un Teveza saķeršanos, bet turpinājās ar Drogba un Vidiča lamāšanos, kam sekoja pļauka serbam. Mihels šo šovu novērtēja ar dzeltenajām kartiņām tā aizsācējām un sarkano Drogba...

"United" glābj lietus, stabs un van der Sārs
Galu galā Maskavā viss nonāca līdz 11 metru sitienu sērijai, kuru ar precīzu sitienu sāka Tevezs, uz ko ar to pašu atbildēja Balaks. Tik pat pārliecinoši savu piegājienu realizēja Maikls Keriks, bet pēc viņa pie bumbas devās Džulians Beletti, kurš arī bija precīzs – 2:2. Toties trešajā sitienu sērijā vadībā izvirzījās "Chelsea", jo Ronaldu sitienu atvairīja Čehs, bet Lampards nekļūdījās. Nekas nemainījās arī pēc ceturtajiem sitieniem – Hargrīvs un Ešlijs Kouls bija precīzi, lai gan van der Sārs līdz londonieši sistajai bumbai aizsniedzās. Piekto sitienu "United" izpildīt devās Nani un nekļūdījās, bet "Chelsea" pie bumbas devās komandas kapteinis Terijs, kurš sitiena brīdī uz slapjās zāles paslīdēja – vārtu stabs. Tas nozīmēja, ka sērija turpinās.

Par galvenajiem tās varoņiem galu galā kļuva "United" pieredzējušākie vīri van der Sārs un Giggs. Velsietis aukstasinīgi realizēja savu sitienu, kas šajā finālmačā izrādījās pēdējais, jo van der Sārs atvairīja Anelka raidīto bumbu. Tas nozīmēja, ka sitienu sērija ir galā un šajā Čempionu līgas sezonā triumfējuši "United" spēlētāji – jau trešo reizi kluba vēsturē!

UEFA Čempionu līgas fināls
21.maijs, Maskava
Manchester United – Chelsea 1:1 (1:1; 6:5 pēc 11m)
(Ronaldu 26'; Terijs 45')

11 m sitienu sērija
Tevezs 1:0
Balaks 1:1
Keriks 2:1
Beletti 2:2
Ronaldu 2:2 (vārtsargs)
Lampards 2:3
Hargrīvs 3:3
A. Kouls 3:4
Nani 4:4
Terijs 4:4 (vārtu stabs)
Andersons 5:4
Kolū 5:5
Giggs 6:5
Anelka 6:5 (vārtsargs)

E.Masaļskis:„Ar somiem mums nedaudz paveicās, ar vāciešiem atkal nē."

imo — Wed, 21 May 2008 11:20:33 GMT

Tieši tā otrdienas vakarā LTV 7 "Sporta studijā" sacīja Latvijas hokeja izlases vārtsargs Edgars Masaļskis. Pasaules čempionāts hokejā beidzies, hokejistiem iestājusies neliela atpūta un katrs var nedaudz atpūsties pēc nogurdinošās sezonas.

„Cenšos būt mierīgs, tagad viss ir garām, jāatpūšas, jāatgūst spēki. Tāda sajūta, ka beidzot sāksies vasara, pamazām esmu iegājis parastā ritmā, arī Latvijas gulēšanas režīmā.”

Vārtsargs teic, ka atpūsties veselu mēnesi būtu ļoti labi, bet diezin vai sanākšot. Pēc Latvijas izlases spēļu beigām Edgars ne sevišķi sekojis līdzi visām atlikušajām spēlēm Kanādā, vien skatījies lielo finālu un arī Kanādas –Zviedrijas spēli.

„Fināls šoreiz bija tiešām labs, jo pēdējā laikā parasti viena komanda tomēr bija izteikti stiprāka par otru. Es finālā biju par krieviem, no paša sākuma gribēju, lai viņi vinnētu. Krievi spēlēja ar ļoti lielu atdevi, viņi to bija pelnījuši, kaut to pašu varu teikt arī par kanādiešiem. Es vēl pie rezultāta 4:2 Kanādas labā nodomāju, ka tik un tā vinnēs krievi un izšķirošo golu iemetīs Kovaļčuks. Šogad bija viņu gads. Trešajā periodā kanādieši sāka vairāk domāt par aizsardzību, krievi iemeta un atguva ticību.”

Pašiem spēlēt pret šādām komandām esot ļoti grūti, daudz meistarīgu spēlētāju un pie mazākās iespējas tie var iemest ripu vārtos.

Masaļskis teic, ka čempionāta rīkotāju atkal neiegūtās zelta medaļas (jau vairāk nekā 20 gadus) tomēr kopumā nekāds pārsteigums neesot, turnīri jau tik bieži nenotiek pie favorītiem. „Mēs jau 2006. gadā reāli nevarējām uzvarēt čempionātā, tāpat nākamgad Šveicē mājinieki to nepaveiks.”

Pašam sportistam esot vieglāk spēlēt, ja viņš apzinās, ka ir pirmais vārtsargs komandā. Visā turnīrā par labāko vārtsargu Masaļskis vērtēja krievu Jevgēņiju Nabokovu, kaut patikuši arī abi kanādiešu vārtsargi.

Masaļskim fiziski grūtākā spēle bijusi pret somiem, kad kopumā atvairīti 64 metieni, pirmajā periodā vien 36. "Tik daudz metienu vienā periodā - ir ļoti grūti, trūkst skābekļa, nav elpas, bet, kamēr nav tiesneša svilpes – jācīnās. Katru ripu cenšos ķert kā pēdējo, bet tās vēl met un met. Protams, bez veiksmes nebūtu tā nostāvējis, kaut pirmajā ielaistajā ripā vajadzēja ātrāk atstāt vārtus, bet otrajos vārtos soms ļoti labi trāpīja.”

Masaļskis stāstīja arī par sadzīves apstākļiem Kanādā – ledus bijis samērā labas kvalitātes, īpaši jau beigās, toties ģērbtuves nedaudz pašauras un arī ēdināšana varējusi būt labāka. Vārtsargs atzina , ka hokejisti savas piesvīdušās formas šad tad līdz galam nemaz neizžāvējot. ”Ļoti bieži tās neizžūst, mēs jau gan žāvējam speciāli arī slidas, ar fēnu savukārt cimdus, to palīdz darīt ekipējuma menedžeris Mihails Šostaks.”

Komanda kopumā neuzskatot šo čempionātu par lielu neveiksmi, kaut beigās varējām iekļūt arī astoņniekā. „Ar somiem mums nedaudz paveicās, ar vāciešiem atkal nē. Tā nebija tā veiksmīgākā spēle ne man, ne visai komandai. No nākamajām desmit savstarpējām spēlēm mēs varbūt uzvarētu septiņās.”

Pēc zaudējuma Vācijai bargas trenera Oļega Znaroka kritikas neesot bijis, treneris aicinājis strādāt tālāk un gatavoties nākamā gada čempionātam.

Vēl īsumā dažas Edgara Masaļska atbildes uz skatītāju iesūtītajiem jautājumiem.

- Kāda bija Raita Ivanāna loma komandā?
- Viņš vairāk iespaidoja pretiniekus, pret viņu daudziem bija respekts. Mēs kā nākas neizmantojām viņa stiprās puses. Ivanāns varētu būt noderīgs nākotnē, tikai vajag saspēlēties.

- Kā juties, kad pēc spēles pret Somiju tevi tomēr neatzina par labāko spēlētāju komandā?
- Man jau bija viens pulkstenis...

- Vai Tev jau ir līgums ar Rīgas "Dinamo"?
- Man līguma vēl nav, ir tikai vienošanās, bet es spēlēšu Rīgas "Dinamo". Jāsagaida, kad oficiāli tiks sastādīts līgums un tad parakstīšu.

- Vai kas mainīsies attiecībās ar Sergeju Naumovu?
- Mums vienmēr bijušas labas attiecības un klubs šajā ziņā nekā nemainīs.

- Ko saki par nākamā čempionāta grupu – Zviedrija, ASV, Latvija un Austrija?
- Grupa nav no tām labākajām, bet es domāju, ka amerikāņi tomēr uz Eiropu neatbrauks ar labāko sastāvu, var uzvarēt ne tikai austriešus, bet arī viņus. Zviedri ir zviedri, mums kaut kā ar šo komandu pēdējos gados neiet, kaut baltkrievi atkal parasti līdzīgi cīnās ar zviedriem.

- Kura bija grūtākā spēle?
- Man pašam pret Somiju, nebiju piedzīvojis 36 metienus vienā periodā.

- Vai Znarokam jāpaliek amatā?
- Tas jau nav atkarīgs no manis, bet gan no hokeja federācijas. Man pašam Znaroks kā treneris patīk, man viegli strādāt ar viņu.

- Kā varētu veikties Rīgas "Dinamo"?
- Sākums noteikti būs ļoti grūts, daudz izbraukumu. Es esmu nedaudz spēlējis tajā līmenī, zinu cik grūti izbraukumos un kā tiesneši tiesā. Bet vēlāk jau mājās jābūt labāk.

Dublis nr 4

imo — Wed, 21 May 2008 11:07:58 GMT

Šovakar plkst. 20.00 Arēnā Rīga Latvijas Basketbola līgas (LBL) finālsērijas ceturto spēli aizvadīs šīs dienas mājinieki "ASK Rīga" un "Barons/LMT". Sērijā līdz četrām uzvarām rezultāts ir 2:1 "baronu" labā.

Divas brīvās dienas noteikti par labu būs nākušas "ASK Rīga" komandai, kurai šajā finālsērijā nākas iztikt ar ierobežotiem spēlētāju resursiem. Joprojām aktuāls jautājums par Arņa Vecvagara spēlēšanu vai nespēlēšanu šovakar. Otrajā sērijas mača laikā nesaprotamā veidā gūtais savainojums lika izlaist trešo spēli, novājinot "ASK Rīga" garo galu. Faktiski ceturtā un piektā numura pozīcijā pēc rotācijas principa spēlēja vien trīs spēlētāji.

"Barons/LMT" līdera Armanda Šķēles medīšana aizsardzībā noveda pie citu spēlētāju tikšanas pie punktu guvuma iepriekšējā spēlē. "Ļoti daudz uzmanības pievērsām Šķēlem, taču līdz ar to neizdevās nosegt pārējos un tas mums atspēlējās," pēc trešā mača izteicās "ASK Rīga" galvenais treneris Ramūns Butauts. "Nākamajā spēlē noteikti izvēlēsimies citu aizsardzības stratēģiju. Kādu? To es neteikšu, lai "Barons/LMT" nedotu nekādas priekšrocības."

"Finālmači nav nekāda pastaiga, ASK lauza spēli, bet šodien bijām noturīgāki. Kā iesākām, tā arī pārliecinoši spēli pabeidzām," pēc trešā mača atzina "Barons/LMT" galvenais treneris Kārlis Muižnieks. "Daudz palīdzēja Džefersons, īpaši aizsardzībā. Atšķirībā no otrās spēles, kad laukumā knapi kustējāmies, šodien spēlējām ar vajadzīgo azartu un tas palīdzēja."

"ASK Rīga" nonācis neapskaužamā situācijā, kad uzvara nepieciešama par katru cenu. Atspēlēties sērijā no 1:3 pa spēkam bijis vien retajam klubam. Ne tikai LBL, bet arī NBA un NHL. "Barons/LMT" šovakar var justies mazliet komfortablāk. "ASK Rīga" šovakar būs mājinieku lomā un iepriekš tas nesis panākumus.

Maču tiešraidē translēs arī LTV7 kanāls.

Sērijas kalendārs: Barons/LMT - ASK Rīga

14. maijs. ''Arēna Rīga'' 84:75
16. maijs. ''Arēna Rīga'' 78:96
18. maijs. ''Arēna Rīga'' 75:68
21. maijs. ''Arēna Rīga'' (20:00)
25. maijs. "Arēna Rīga" (18.00)
28. maijs. "Arēna Rīga" (20.00, ja nepieciešams)
30. maijs. "Arēna Rīga" (20.00, ja nepieciešams)

Līdzšinējie rezultāti šosezon

LBL
Barons/LMT - ASK Rīga 99:100 (05.10.2007)
Barons/LMT - ASK Rīga 80:66 (12.03.2008)
BBL
Barons/LMT - ASK Rīga 62:77 (14.10.2007)
Barons/LMT - ASK Rīga 76:73 (12.01.2008)
Barons/LMT - ASK Rīga 82:96 (26.04.2008)

ekspertu viedoklis:
"ASK Rīga" uzvara 1.95
"Barons/LMT" uzvara 1.87

Iesist golu ir vēl labāk nekā izkauties

RS22 — Tue, 20 May 2008 15:42:20 GMT

Tā nu tas bija sanācis, ka ar Raiti Ivanānu kā NHL spēlētāju līdz 3. maijam nebiju nopietni runājis, kaut pazīstu viņu no septiņu astoņu gadu vecuma. Vienmēr manām vēlmēm pretī bija dažādi šķēršļi. Arī šoreiz.

Kaut Helifeksa pēc būtības nav liela pilsēta un viesnīca "Delta" atrodas blakus hokeja hallei, kaut kāds topogrāfiskais kretīnisms traucē atrast sarunātās intervijas vietu. Kad pēc 20 minūtēm esmu klāt, māc bažas, vai NHL zvaigzne vēl gaidīs. Bet Raitis ir tikpat foršs un vienkāršs kā pirms 12 gadiem, kad aizbrauca uz Ameriku. Ne kripatiņas uzpūtības vai lielās zvaigznes ambīciju. Normāls latviešu puika, kas ar fanātisku darbu ticis tur, kur grib nonākt katrs hokejists.

– Raiti, kā tevi uzņēma Latvijas izlase?

– Nekā īpaša nebija, es gandrīz visus čaļus pirms tam jau pazinu, tos, kurus nezināju, vienas dienas laikā iepazinu. Hokeja pasaule jau Latvijā ir ļoti maza, cits citu pazīstam.

– Tavs draugs Arvīds Reķis solīja, ka likšot jauniņajam pēc treniņa lasīt kopā ripas...

– Es arī par to lasīju, bet vēl nav likuši ripas kopā vākt.

– Arvīds jau tā arī nemaz neteica, es to ieliku viņa mutē.

– Jā? Vēl man neko nav likuši darīt.

– Kā viņi tevi uztvēra? Ka atbraucis savs čalis vai lielais glābējs no NHL, kurš tagad visus tik klapēs?

– Oi, to gan es nezinu, tas jāprasa viņiem, bet viss ir forši, gaisotne komandā vienkārši kolosāla, krievi vai latvieši – viss vienalga, turamies kopā un esam draudzīgi. Nejutu arī nekādu šķirošanu, ka kāds te būtu baigais veterāns, bet man tikai pirmā spēle.

– Oļegs Znaroks pēc spēles ar Baltkrieviju izteicās, ka gribētu tevi redzēt vārtpriekšā.

– Treniņos, kad bija pieci pret trim, mani tur mēģināja, bet spēlē tas vēl nav darīts. Ja būs tāda situācija, mēģināšu tur stāvēt. Jācer, ka aizsargi tad metīs un ieliksim tādā veidā kādu golu.

Sķēle cer uz MVP.

RS22 — Tue, 20 May 2008 15:32:49 GMT

Iespējams, ASK fani iebildīs, taču Armands Šķēle šobrīd ir reālākais kandidāts sezonas MVP jeb vērtīgākā spēlētāja lauriem.

Rīgas "Barons" aizvadījis stabilu sezonu, atvedis uz Rīgu FIBA Eiropas kausu un tagad gatavojas kluba vēsturē augstākajam lidojumam arī Latvijas čempionātā – četru uzvaru sērijā pret citu galvaspilsētas komandu favorīta lomā acīmredzot tomēr būs Kārļa Muižnieka padotie. Sarunas brīdī piektdienas rītā vēl nebija zināms "baronu" pretinieks finālā, tomēr ceļam uz Ventspili komandas līderis nepavisam nebija noskaņots. "Lielāks spiediens būs tieši ASK – noturēt to čempiona titulu," uzskata Š– Šobrīd mierīgi varat "uzpīpēt" un gaidīt pretinieku finālā, aplūkojot uz plauktiņa stāvošo FIBA kausu. Vai rudenī bija priekšnojautas, ka "Baronam" šosezon viss sakārtosies tik labi?

– Varbūt ne uzreiz rudenī, bet sezonas gaitā pamazām bija skaidrs, ka šogad komanda būs daudz stiprāka nekā pērn. Bija redzams, ka klubs patiešām cenšas un grib kaut ko sasniegt – jauns treneris, tika nopirkti ļoti labi spēlētāji. Tas viss izvērtās veiksmīgi. Beigās bija gan izcīnītais FIBA kauss, gan iekļūšana Baltijas līgas četriniekā – sākumā jau nemaz negāja tik viegli, zaudējām spēles. Taču beigās viss sanāca ļoti labi. Dabūjām arī pirmo vietu Latvijas čempionātā, un, redz – tagad gaidām finālu.

– Kā tev pašam šķiet, kas ir tik sekmīgas sezonas galvenā atslēga?

– Pat nezinu. Domāju, viss kopā – gan labs sastāvs, gan darbs. Manuprāt, tas arī deva to rezultātu. Salikti kopā gan pieredzējuši spēlētāji, gan jaunie, izveidojusies laba komanda. Nezinu, cik tur daudz taktiskā joma – tajā es neiedziļinos.

– Šosezon laikam izšķirīgajos mačos esat uzvarējuši visas saspringtās galotnes!

– Tas arī ir tas: komandā ir daudz pieredzējušu spēlētāju, kas pirms tam spēlējuši augstā līmenī, un līdz ar to viņiem šādās situācijās vairs netrīc rokas. Domāju, šajā ziņā patiešām bijām ieguvēji – mums ir vairāki spēlētāji, kas var uzņemties "uz sevi" un pielikt tai spēlei punktu, kad tas vajadzīgs. Teiksim, pagājušogad tādās spēlēs gandrīz vienmēr zaudējām – visa komanda bija jauna, nebija tās pieredzes. Varbūt tas arī bija izšķirīgais, varbūt jau pagājušosezon būtu spēlējuši finālā. Šosezon uzvaram, un līdz ar tām galotnēm nāk arī pārliecība. Protams, no otras puses, tagad ir spiediens no malas, ka esam labākie un mums obligāti jāuzvar. Taču mēs neesam čempioni, un domāju, ja ASK tiks finālā, tad lielāks spiediens būs tieši viņiem – noturēt to čempiona titulu. Runā, ka mēs esam stiprāki. Nezinu, ir tā, vai nav...

– "Baronā" šogad ir daudz ļoti atšķirīgu spēlētāju. Ir jums komandas izjūta, vai tomēr vairāk vai mazāk visi nāk un vienkārši izdara savu darbu? No malas kaut kā izskatās, ka ASK un "Ventspilī" tomēr kaut kā ir vairāk cits par citu...

– Varbūt no malas tā izskatās, taču man liekas, ka mēs vienkārši to tā neizrādām. Labi, uzsitam pa plecu, taču nelecam viens otram kaklā. Taču treniņos, ģērbtuvē un arī ārpus basketbola mēs esam kā komanda – draudzīgi, kopā "ierēcam". Kad uzejam laukumā, tad tiešām vairāk katrs darām savu darbu un nav tā, ka baigi izrādītu savas emocijas. Nezinu, var būt, ka tā pat ir labāk! Skaidrs, ka komandā ir diezgan daudz viesspēlētāju, un katram vairāk vai mazāk ir sava dzīve un savas lietas – tā vienmēr ir bijis un, domāju, arī nekad nemainīsies. Citiem nav ģimenes – tie varbūt vairāk kopā, taču citādi saprotams, ka ārpus basketbola katram ir savas lietas. Sieva, bērni – katram savs.

– Šobrīd sezonas virsotne ir Eiropas kauss. Kā tad tur bija – cik nopietna sezonas sākumā bija koncentrēšanās šā turnīra spēlēm?

– It kā tā dzirdēju – ka Latvijas čempionāts un Baltijas līga ir svarīgākas. Taču Eiropas kausa mačiem gatavojāmies tieši tāpat kā uz visiem pārējiem. Vispirms jau vajadzēja tikt pāri kvalifikācijai, kurā uzvarējām tikai beigās, pateicoties vienam precīzam metienam, bet vispār – jā, tādas runas bija. Taču sezonas laikā bija redzams, ka varam spēlēt un arī uzvarēt. Domāju, tagad kluba vadība saprot, cik šis turnīrs patiesībā bija svarīgs. Turpmāk būs vieglāk runāt ar spēlētājiem par viņu spēlēšanu "Baronā" – kluba vārds tagad zināms ne tikai Latvijā vai Baltijā, bet arī visā Eiropā. Tas ir ļoti svarīgi, domājot par nākotni, lai uz šejieni varētu dabūt labus spēlētājus. Daudziem joprojām ir [jautājumi]: "Kas tā tāda Latvija? Kas ir Latvijas līga?" Negrib braukt, jo nezina, kas te notiek. Bet FIBA čempioni – tam jau uzreiz ir cita skaņa! Tas liecina par līmeni. Domāju, šajā ziņā klubam tas ir ļoti liels pluss.

– Vai, uz Limasolu braucot, bija sajūta, ka esat galvenie favorīti?

– Tā gluži nebraucām, taču apkārt jau tā visi runāja. Līdz ar to bija tā nasta jānes. Pirmajā spēlē ļoti grūti gāja – domāju, visi to redzēja. Pat nezinu, kāpēc. Vai nu pārliecības trūka, vai kā. Taču beigās atkal viss beidzās laimīgi: tāpat kā tikām no grupas, arī šeit – ar vienu punktu. [Iesmejas.] Bet tā jau mums visas sezonas gaitā laiku pa laikam bija: vispirms salaidām mīnusus, bet pēc tam paši līdām laukā.

– Prēmijas klubs bija apsolījis?

– Bija. Jau kontraktā bija paredzētas. Nezinu, cik un kā pārējiem, bet man bija. Kaut ko dzirdēju, ka varbūt Rīgas dome kaut ko dos [beigās gan tika pieņems lēmums, ka Rīgas klubu prēmēšana par labiem startiem FIBA kausā un Baltijas līgā nenotiks. – I.J.], bet par to neko nezinu.

– Vai pašam bija gandarījums, paceļot to kausu virs galvas?

– Bija, bija – protams, ka bija. Bija gandarījums, ka esam to paveikuši. Man jau šādu brīžu nav bijis daudz – kad ar Vloclaveku vinnējām Polijas čempionātā, bet tas laikam arī viss. Nekas vairāk izcīnīts nav bijis. Protams, skatītāju zālē bija ļoti maz – pārsvarā tikai mūsu fani, kas bija atbraukuši no Rīgas. Taču tas nekas – svarīgākais, ka bijām kopā komanda, un tās sajūtas bija kā čempionam. Pārējam nebija nozīmes. Pirmoreiz dzīvē bija iespēja nogriezt grozam tīkliņu.

– Glabājas mājās vai klubā?

– Viss ir klubā! [Smejas.]

– Pēc FIBA kausa komandas spēlē tā kā mazliet iestājās kritums.

– Baltijas līgas "Final 4" bija uzreiz nākamajā nedēļas nogalē, un skaidrs, ka bija grūti – domāju, ka vienmēr tā ir. Varbūt tikai kādā ļoti profesionālā komandā var tā uzreiz aizmirst un pārslēgties. Tomēr kaut ko esi izdarījis. Sezona ir tik gara, visu laiku spēles visos tajos turnīros – varbūt ne tik daudz fiziski, cik psiholoģiski tas liek par sevi manīt. Sezona iet uz beigām, un tās emocijas vairs nav tādas, kādām tām vajadzētu būt. Protams, kad sāksies fināli, atkal būs pilna zāle un atkal kaut kas jauns, bet tā pēc atgriešanās no Kipras mums bija viena diena brīva un pēc tam atkal – parastajā režīmā. Nevar jau atlaist, ja priekšā nākamais finālturnīrs.

– Šauļos droši vien bijāt tomēr cerējuši uz medaļām. Nospēlējāt zem savām spējām?

– Ja runa ir par ASK spēli... Nu, labi – "Lietuvos rytas" ir "Lietuvos rytas", protams, ka grūti. Bet mačā par trešo vietu, domāju, sākumā viss bija tā, kā bija jābūt. Taču tad otrā puslaika sākumā tiesneši pēkšņi pavisam izmainīja spēli un ļāva spēlēt citādāk. Ja godīgi, tā es vēl laukumā nebiju juties. Vienam deva sodu, citam – nedeva. Bija grūti saprast, kā tad spēlēt! Un līdz ar to mēs apstājāmies. Pat bijām tādā kā panikā. Pēc puslaika bija desmit punktu plusā, bet tad apstājāmies. Neko nemainījām ne aizsardzībā, ne uzbrukumā – vienkārši ļāvām tai spēlei iet. Bija spēlētāji, kas apvainojās viens uz otru, varbūt mazāk dabūja to bumbu, un līdz ar to tā spēle pajuka. ASK tam kaut kā pielāgojās labāk, un tā arī tas viss beidzās. Daudzi uzreiz brīnījās, kā tas var būt, taču nekas jau nebija noticis, tā gadās. Nevaram mēs vienmēr uzvarēt.

– Par "Lietuvos rytas" ieminējies ar tādu pašsaprotamu bezcerību. Vai tiešām latviešiem joprojām nav nekādu variantu pavasarī pacīnīties? No jums to laikam tomēr gaidīja.

– Sākumā jau tā izskatījās, ka varam ar viņiem pacīnīties. Turējāmies kādu laiku līdzi, taču tad viņi parādīja, kurš te saimnieks... Šosezon vēl nebijām gatavi cīnīties par uzvaru, varbūt nākamgad.

– Abās konkurentu nometnēs pēc tam runāja, ka tajā laikā "Baronā" izcēlies nopietns konflikts starp treneri Muižnieku un Aleksandru, kurš pat bijis gatavs kravāt somas un doties mājās. Tā bija vai pārspīlēts?

– Neko tādu neesmu dzirdējis. Taču, kā jau es teicu, tajā spēlē [pret ASK] Aleksandrs bija tāds... Nu, nespēlēja tā, kā vajadzēja – kaut kas bija noticis. Tāds kā apvainojies. Un bez viņa nav komandas – viņš ļoti palīdz zem groza gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Ja viņš izkrīt no sastāva, mums ir ļoti grūti. Un tā tieši sanāca tā spēle. Taču, kā jau teicu, par iemesliem es neko nezinu. Pats nekādiem konfliktiem liecinieks nebiju. Varbūt kaut kas viņiem bija, taču tad tas jāprasa pašam trenerim.

– Daudz runāts par to, ka "Baronam" ir daudz pieredzējušu spēlētāju, kas var paņemt spēli uz sevi, taču kurus tu šobrīd uzskati par svarīgākajiem šīs komandas "večiem", bez kuriem tiešām nevar? Izņemot, protams, tevi pašu.

– Es domāju, ka noteikti Gusts, Aleksandrs un Adomaitis. Adomaitis varbūt nav tāda tipa spēlētājs, ka katrā mačā metīs 20 punktu un būs visiem pamanāms laukumā, taču viņš ir tas, kurš satur komandu, vienmēr iedos piespēli pareizajā laikā un pareizajā vietā. Tā ir tā pieredze un tā vērtība – domāju, tādam spēlētājam jābūt katrā komandā. Protams, katram gadās labākas un sliktākas spēles, bet tāpēc ir pārējie, kas jebkurā brīdī var to paņemt uz sevi. Tas ir normāli, tā ir visās komandās. Arī ASK tagad – vienā spēlē viens pārsteidz, nākamajā – jau cits. Pilnīgi pēkšņi samet Vecvagars, Mažutis. Līderi mainās, un uzskatu, ka komandai tas arī ir vajadzīgs – nevar būt tikai četri vai pieci spēlētāji, kas taisa rezultātu, un viss. Arī tiem, kas nāk uz maiņu, jāvar nospēlēt.

– Pats jau ieminējies par apvainošanos ASK mačā. Kad ir tik daudz labu spēlētāju, arī citos klubos reizēm rodas situācija, kad visiem nepietiek minūšu. Vai nav bijušas nekādas domstarpības šajā sakarā?

– Domāju, ka "Baronā" šosezon noteikti nav tā, ka kāds tiktu "apdalīts" spēles laika ziņā – vismaz man tā šķiet. Protams, kādā spēlē vairāk, citā mazāk, taču katrs spēlē apmēram tik, cik jāspēlē. Neesmu dzirdējis, ka kāds būtu sūdzējies. Katrs zina savu vietu un lomu komandā, visi ar to samierinājušies, un tā arī spēlējam. Protams, bīstamākā situācija ir ar Aleksandru un Batištu, kas abi spēlē vienā pozīcijā un ir uz vienu vietu – divi ārzemnieki un abi ļoti augstas klases spēlētāji. Taču šobrīd pietiekami daudz spēlē abi, tajā skaitā vienlaikus, un viss ir kārtībā. Katrs zina savu vietu.

– Cik tu pats labi šobrīd jūties "Baronā"? Jo pirms sezonas bija zināmas šaubas – teici, ka sezonas gaitā varētu arī kaut kur pārcelties.

– Jā, bija tur visādas lietas un "nelietas"... Taču viss beidzās labi. Redz, noslēdzu ar klubu jaunu līgumu vēl uz trim gadiem. Es pats gribēju palikt, arī klubs gribēja, lai es palieku, un tāds ir likumsakarīgs rezultāts. Redzēs. Ja komanda tomēr kaut ko var sasniegt un iet uz kaut ko, tad kāpēc ne?

– Latvijā savulaik atgriezies ar domu, ka tas tev būs starpposms pirms kaut kā lielāka.

– Es jau nesaku, ka nekur vairs neaizbraukšu. Varbūt tas joprojām ir starpposms, tikai tagad mazlietiņ garāks! [Smejas.] Jā, sākumā es patiešām domāju citādāk, taču tagad ir tā, kā ir. Kā būs tālāk – laiks rādīs. Arī šīs sezonas gaitā bija daži interesanti varianti, un, ja kāds tiešām tik ļoti gribētu, tad gan jau ka tas viss būtu. Taču viss bija tikai sarunu līmenī un ne pie kā konkrēta nenonācām. Turklāt arī "Barons" negribēja no manis šķirties.

– No malas izskatās, ka tev ir diezgan brīvas rokas laukumā darīt to, kas pašam vislabāk sanāk. Improvizējošais Muižnieka basketbols pēc taktiski stingri shēmotā Vētras basketbola – kurā pats jūties ērtāk?

– Visi treneri, pie kuriem esmu spēlējis, labi zina, kāds ir mans spēles stils un kādā spēlē varu būt komandai visnoderīgākais. Kaut vai tajā pašā "Anwil", kur it kā bija tāds stingrs un nepiekāpīgs treneris kā [slovēnis Andrejs] Urleps, tajā gadā, kad dabūjām čempiona titulu, Urleps katram spēlētājam konkrēti pateica, kā viņam jāspēlē, bet man: "Jā, tu esi vienīgais spēlētājs, kas var pats kaut ko izdomāt un improvizēt." Viņš redzēja, ka tas nes kaut kādu rezultātu, un ļāva man to darīt. Tāpat arī tagad šeit. Nesaku, ka laukumā varu darīt, kas ienāk prātā – tāpat ir komandas spēle, kurā jāiekļaujas. Taču ir situācijas, kurās redzu, ka tās labāk attīstīt citādāk. Vienkārši spēlēju – patiesībā, es par to pat nedomāju! Tajās situācijās, kurās varu paņemt uz sevi, reizēm to arī izdaru, taču nav mans mērķis obligāti spēlēt citādāk. Protams, apziņa, ka pēc pirmās kļūdas vai neveiksmes mani uzreiz neraus malā, palīdz.

– Piemēram, pēc garām aizmestiem "sodiņiem". Kas tev šogad ar tiem ir?

– Nezinu. Kaut kādi posmi vienkārši uznāk. Atceros, pirms divām vasarām izlasē bija tas pats. Vienkārši nelido grozā – un viss... Jo es mazāk par to domāju, jo labāk, taču, tiklīdz par to aizdomājos, kāds man pajautā – tā atkal. Tā nevar būt! Esmu pat dzirdējis tādus nostāstus, ka kaut kādi fani nākuši un runājuši ar klubu, sak – kā varēja ar mani parakstīt jaunu līgumu, ja es "sodiņus" nevaru iemest?! [Smejas.] Nezinu, vai tā ir taisnība, taču tā esmu dzirdējis.

– Vai triju gadu līgums nozīmē, ka esi atsacījies no tradicionālajām basketbolistu ambīcijām: klubs un čempionāts "ar vārdu", Eirolīga, varbūt NBA?

– Pagaidām jā. Taču runājām gan ar aģentu, gan kluba vadību: ja parādīsies kāds tiešām labs variants, augstākā līmeņa komanda, domāju, tā nebūtu problēma. Domāju, ka tad "Barons" saprastu. Taču šobrīd labāk es spēlēju šeit – ja vēl tiekam ULEB kausā, tur arī ir spēcīgas komandas – no Spānijas, Itālijas. Ja izdosies labi nospēlēt, varbūt tā būs iespēja parādīt sevi un tikt kaut kur augstāk. Bet pašreizējā situācijā nav jēgas braukt uz kādu viduvēju Itālijas vai Beļģijas komandu. Pat uz to pašu Krieviju – tikai lielās naudas dēļ? Un tad tur dzīvot... Nu, nezinu. Vārdu sakot, nolēmu, ka šobrīd labākais ir palikt.

– Vai nebaidīja Polijas pieredze atkal parakstīties uz tik relatīvi ilgu laiku? Kad beigsies līgums, tomēr būs pagājušas jau piecas sezonas.

– Nujā. Viss būs atkarīgs no tā, ko komanda būs sasniegusi un kā es būšu spēlējis – tad arī skatīsimies, vai tas būs bijis pareizs lēmums. Turklāt šajā gadījumā tas nav triju gadu līgums, bet gan līgums pēc sistēmas 1+1+1, tā ka nav tik traki, kā varbūt izklausās. Man paredzētās opcijas gan tur nav nekādas dižās, bet – ir! [Smejas.] Ja pašreizējā līgumā man vispār nav paredzēta izpirkšanas iespēja, tad jaunajā tāda ir: ja parādās patiešām nopietns pircējs, par to varēs runāt.

– Cik liela ir transfēra summa?

– Konkrēta nav noteikta.

– Cilvēki zīlē, ir Šķēle ar šo līgumu kļuvis par miljonāru, vai nav. Vismaz uz papīra.

– [Smejas.] Visādi žurnāli jau bija salikuši katrs savas versijas.

– Tad ir vai nav?

– Nezinu – pēc trim gadiem būs jāskatās. Ja labi nospēlēšu, tad noteikti varu būt.

– Nu, tad jāsāk atstrādāt! Šobrīd vēl nav zināms, ar ko jums būs jāspēlē LBL finālā, taču abiem potenciālajiem pretiniekiem bijusi ne īpaši laba un stabila sezona. Tavs viedoklis: kāpēc tā?

– Šosezon jau pietiekami daudz esam spēlējuši gan savā starpā, gan tāpat esmu skatījies, kā viņi spēlē – tajā skaitā savā starpā. ASK ir tāda komanda, kas spēlē uz "urrrā!". Ar to es domāju – mājas komanda ar labiem spēlētājiem. Ja viņi noķer spēli, tad "mauc", bet, ja nenoķer, tad kaut kas apstājas. "Ventspils" savukārt zaudēja ļoti daudz galotņu, jo viņiem nebija neviena, kas izšķirīgajos momentos uzņemas spēli uz sevi. It kā tur ir pieredzējuši spēlētāji, taču vismaz man palika tāda sajūta, ka, tiklīdz pienāk izšķirīgie brīži, spēlētāji drīzāk cenšas ātrāk atbrīvoties no bumbas, nevis paņemt to un uzvarēt. Viens no tādiem, kas it kā varēja uzņemties un sezonas otrajā pusē to arī mēģināja darīt, tagad ir atlaists... Taču izskatās, ka labi var spēlēt arī bez viņa. Citreiz tas pat nāk par labu.

– Pēc viena mača Beksters jums noteikti palicis atmiņā...

– Labi, ka tā! Labi, ka viņš iemeta to "trīnīti" un mums nebija jāspēlē pagarinājums. Būtu vēl zaudējuši vairāk, nekā bija vajadzīgs, pusfinālā būtu jāspēlē ar ASK. Sanāktu vēl kā pagājušogad. Tagad esam finālā un viss ir kārtībā.

– Ar ko "Baronam" būtu parocīgāk spēlēt – ar ASK vai Ventspili?

– Parocīgāka noteikti būtu "Ventspils", taču... man ļoti negribas braukt uz Ventspili. Nu, nepatīk man spēlēt tajā Ventspils zālē! Sportiski ērtāk tas būtu, taču, ja tomēr būs ASK – tas tomēr atkal būtu Rīgas klubu duelis. Duelis ne tikai spēlētājiem, bet arī sponsoriem un klubam – domāju, tā ir goda lieta, un viņi savā starpā cīnās vairāk nekā mēs laukumā. Vismaz dažreiz tā šķiet. Kas būs, tas būs – ar to arī spēlēsim.

– Nosauc, lūdzu, katrā komandā pa pāris spēlētājiem, kurus apturot, var apturēt visu komandu!

– Domāju, ka ASK gadījumā noteikti jāaptur ārējā līnija. Es uzskatu: labāk tad lai samet garie, bet galvenais, lai spēli nedabū sajust ārējie – Saņa [Valters], Miledžs, Jahovičs. Tad viņiem tā spēle aiziet un viņi ir bīstami – tad aiziet tā spēle uz "urrrā!". Tie ir spēlētāji, kas noteikti jāaptur. Vismaz es tā uzskatu. Par "Ventspili" savukārt tā nevaru pateikt – tur nav neviena tāda "izteikta" spēlētāja. Viņiem ir diezgan viendabīga komanda.

– Vasarā atkal izlase. Cik daudz tev pašam šobrīd ir nojausmas, pēc kā tas viss šogad izskatīsies un kādu basketbolu spēlēs pie Trajkoviča?

– Nezinu, nevaru pat iedomāties, kas tur būs. Vēl jau redzēs, kurš spēlēs un kurš nespēlēs. Pagaidām tikai nedaudz aprunājāmies. Trajkovičs izstāstīja, kas viņš vispār ir – pirms tam nebiju par tādu treneri vispār dzirdējis. Pienāks vasara, tad arī redzēs. Taču "baigi" ātri sākt negribas, jo pēc pagājušā gada... Tik daudz traumu kā šogad man nekad nebija bijis! Ne lielas un nopietnas, taču šķiet, ka nav vietas, kas man šosezon nebūtu sāpējusi – mugura, roka, plecs, potīte, pirksts. Viss pēc kārtas! Nezinu, vai tās vasaras dēļ un tagad viss nāk uz āru, vai varbūt kāds cits iemesls, taču... Būs jādomā.

– Tu pievienojies tiem, kas pagaidām nesteidzas garantēt savu spēlēšanu izlasē šovasar?

– Tieši tā. Es viņus ļoti labi saprotu un rīkošos tieši tāpat – skatīšos, kāda būs pašsajūta, un lēmumu pieņemšu vēlāk vasarā. Protams, ka man gribas spēlēt izlasē, un tas viss ir forši, taču jāskatās, kas, kāpēc un galvenais – kad. Atkal veselus divus mēnešus darbs kaut kur Valmierā – to es tiešām negribu.

– Tad jāiet uz individuālām sarunām ar izlases vadību, lai tev ļauj sākt vēlāk.

– Iespējams. Viņi laikam nemācās no savām kļūdām... [Pauze.] Izskatās, ka Latvijas izlases vadība nemācās no savām kļūdām, kuras pieļāva iepriekšējos gados. Pagājušajā vasarā uz beigām (šķiet, tas bija pārbaudes turnīrs Turcijā) tur visi jau bija tādi, ka neko vairs negribas. Un vēl čempis priekšā...

– Viss par garu, ilgu un sarežģītu?

– Tur jau tā lieta! Visa kā tik daudz, ka vienkārši nav iespējams sevi nesamocīt. Izlase ir izlase, visi jau to apzinās, taču uz čempionātu jau vairs nebija tā azarta: "Davai, veči – tad ejam un apspēlējam!" Gandrīz vai tā, ka negribas vairs nekādu basketbolu. Un tad vēl ārā 40 grādu karstums... [Smejas.]

– Trajkovičam to pateici?

– Nē, neko es neesmu pateicis. Kad nāks tuvāk, tad arī redzēsim, ko viņš tur vispār būs ieplānojis. Domāju viņam būs jāieklausās, jo izlase tomēr nav klubs, kur tev maksā naudu un attiecīgi var prasīt visu, ko vēlas – pateikt, ka 1. jūlijā jābūt nometnē, un nekādu runu. Katrs jebkurā brīdī var pateikt, ka nespēlēs, un ar to arī viss būs beidzies. Galvenais, nevajag pārspīlēt. Tā tomēr ir Latvijas izlase, kurā mēs sanākam kopā un labprāt kopā uzspēlējam – tas nav nekāds klubs, kur jāgatavojas veselai sezonai un visiem ir līgumi, kas jāatstrādā.

– Tādā gadījumā kāds ir tavs ieteikums jaunajai izlases vadībai?

– Domāju, varētu sākt 1. augustā. Manuprāt, ar mēnesi pilnīgi pietiktu. Neko jaunu jau tajā laikā mums tāpat neiemācīs. Jūlijā katrs var pastrādāt individuāli – tik, cik viņam tas vajadzīgs, un tad mēneša laikā kopā var saspēlēties. Nav vajadzīgi 15 pārbaudes mači – pilnīgi pietiktu ar dažiem. Mazliet jāpadomā, lai spēlēšana izlasē sagādātu prieku, nevis saistītos ar negatīvām emocijām un nomocīšanos visas vasaras garumā.

Verpakovskim operācija, divu mēnešu dīkstāve

RS22 — Tue, 20 May 2008 15:29:37 GMT

Latvijas futbola izlases uzbrucējam Mārim Verpakovskim šonedēļ tiks veikta pēdas operācija, kas sportistam liegs trenēties aptuveni divus mēnešus, vēsta laikraksts "Neatkarīgā".

Aprīļa sākumā Horvātijas čempionāta mačā Verpakovskis guva pēdas kaula lūzumu, pēc kura vairākas nedēļas nēsāja ģipsi. Horvātu ārsti ar atveseļošanās procesu bija apmierinātu, taču pašam sportistam un speciālistiem Latvijā bija cits viedoklis – kauls nav saaudzis un nepieciešama operācija. Latvijas futbola izlases galvenais ārsts Dags Čuda prognozē divu mēnešu dīkstāvi, bet cer uz Verpakovska pilnvērtīgu līdzdalību septembrī paredzētajās pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas spēlēs.

Operāciju Verpakovskim veiks Ukrainā – tiesības uz futbolista pakalpojumiem līdz 2009.gada beigām būs Kijevas „Dynamo” rokās. „Man negribējās braukt uz Kijevu, jo tur vairs nav, kur palikt – ne dzīvokļa, ne mašīnas... Komanda devusies atvaļinājumā līdz 10. jūnijam, taču diez vai tur esmu vajadzīgs,” Verpakovskis stāsta „Neatkarīgai”. „Jau esmu runājis ar kluba ārstu, un viņš teica, ka tādu operāciju esot taisījuši citam futbolistam, kurš pēc pusotra mēneša varējis spēlēt. Ceru, ka rudenī varēšu palīdzēt Latvijas izlasei pasaules čempionāta kvalifikācijas spēlēs. Vienīgi žēl, ka esmu sešas nedēļas izmetis vējā – kad guvu traumu, pastāvēja dilemma: taisīt operāciju vai nē. Horvāti nolēma, ka tā nav nepieciešama, un tikai ieģipsēja pēdu,” bēdājas futbolists, atklājot, ka arī ar Kijevas kluba vadību nav rasta kopīga valoda par uzbrucēja nākotni un šobrīd nav skaidrības, kur Verpakovskis uzsāks nākamo sezonu.

CELTIC uzvar un ieklūst Austrumu konferences finālā!

imo — Tue, 20 May 2008 13:34:03 GMT

Bostonas "Celtics" basketbolisti NBA Austrumu konferences pusfinālā izšķirošajā mačā savā laukumā ar 97:92 apspēlēja Klīvlendas "Cavaliers" un par tiesībām spēlēt līgas finālā tagad cīnīsies ar Detroitas "Pistons".

Regulārā čempionāta uzvarētāji Bostonas basketbolisti cīņā ar Lebronu Džeimsu un viņa kavalieriem bija nodzīvojušies līdz septītajām mačam – protams, tas ir saldais ēdiens līdzjutējiem, bet arī pamatīga nervu slodze spēlētājiem. Izrādījās, ka lielāko stresu šī spēle uzdzinusi Klīvlendas otrā plāna aktieriem, jo ilgu laiku regulāri pie punktiem spēja gūt tikai komandas līderis Džeims. Tikmēr "Celtics" rindās uguņoja Pols Pīrss, tomēr laiku pa laikam uzbrukumā precīzi bija arī citi. Ātri tikuši skaidrībā, ka vilcējs šajā vakarā faktiski ir tikai Džeimss, mājinieki aizsardzībā visus spēkus veltīja tieši viņa neitralizēšanai (arī pirms tam tie nebija mazi) un nekļūdījās. Brīžos, kad uzbrukumā beidzot paveicās arī kādam citam, "Cavaliers" izdevās nedaudz pietuvoties, tāpēc pārāk tālu "Celtics" tomēr neatrāvās. Pēc pirmās ceturtdaļas mājinieki bija vadībā 18:13, bet otrajā mājinieki nostabilizējās apmēram desmit punktu attālumā. Punktu puslaikam ar diviem precīziem soda metieniem pielika Džeims – 50:40 Bostonas labā.

Otrā puslaika sākumā viesiem uzbrukumā atvērās Židrūns Ilgausks un Delonti Vests, un mājinieku pārsvars strauji saruka. Vairākas reizes Klīvlendas komanda pietuvojās tikai viena metiena attālumā, tomēr "Celtics" prata atbildēt ar precīziem uzbrukumiem – pēc trim ceturtdaļām 73:68 joprojām mājinieku labā. Pēdējā ceturtdaļā Bostonas spēlētājiem vairs neizdevās tikt komfortablā attālumā, bet mača beigās nebija tālu arī līdz tam, lai gavilētu kavalieri.

Divarpus minūtes līdz mača beigām Džeims laukuma centrā apbruņoja Pīrsu un ar danku samazināja mājinieku pārsvaru līdz vienam punktam (89:88). Vēl pēc brīža Džeims pie sava groza savāca atlēkušo bumbu un pats arī mēģināja noslēgt uzbrukumu, tomēr bumba pēc tālmetiena lidoja grozam secen. Mājinieku uzbrukums bija precīzs, bet Vests pamanījās netrāpīt pilnīgu brīvu trīnīti, un pēc tā Fortūna izlēma tomēr pievērsties "Celtics". Tiesa vēl viena iespēja vismaz saasināt mača izskaņu viesiem bija, taču Džeims puslīdz brīva tālmetiena vietā deva priekšroku sarežģītam caurgājienam, pēc kura sekoja pagalam neprecīzs metiens. Atlikušajā laikā viesi vēl kaut ko mēģināja glābt, taču nesekmīgi – "Celtics" svinēja uzvaru 97:92 un iekļuva Austrumu konferences finālā,kur to jau gaidīja Detroitas "Pistons".

Galvenais uzvaras kaldinātājs Bostonas komandai bija Pīrss, kurš guva 41 punktu, savukārt Klīvlendas basketbolistus neglāba arī Džeimsa 45 punkti un sešas rezultatīvās piespēles

Detroita iekļūst Stenlija kausa izcīņas fināla!

imo — Tue, 20 May 2008 13:22:14 GMT

Šonakt Nacionālās Hokeja līgas (NHL) Rietumu konferences finālā ceturto uzvaru izcīnīja Detroitas "Red Wings" hokejisti, kas Dalasā ar 4:1 pārspēja vietējo "Stars".

Ceturtajā minūtē vārtus guva Kriss Dreipers, bet pirmajā trešdaļā "Sarkanie Spārni" guva vēl divus vārtus, kad precīzi bija Pāvels Dacjuks un Dalass Dreiks. Arī otrajā periodā labāk spēlēja viesi un ceturtajā minūtē Henriks Zeterbergs izcēlās mazākumā.

Trešo trešdaļu ar pamatīgu ofensīvu aizvadīja mājinieki, bet iespēja uzvarēt jau bija zaudēta. Tik vien Dalasai tika kā trešajā minūtē Stefana Rpbidē realizētais vairākums. Līdz ar šādu spēles iznākumu Detroitas "Red Wings" iekļuva Stenlija kausa finālā, kur tos jau gaida Pitsburgas "Penguins".

NHL Izslēgšanas spēles
Rietumu konferences fināls
19. maijs

Stars – Red Wings 1:4, sērijā 2:4

Izdari savas prognozes un nopelni naudu!

"Spurs" iekļūst konferences finālā!

RS22 — Tue, 20 May 2008 12:47:26 GMT

Sanantonio "Spurs" basketbolisti aizvadītajā naktī guva uzvaru Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) izslēgšanas spēlē, ar rezultātu 91:82 izbraukumā pārspējot Ņuorleānas "Hornets" un, uzvarot sērijā līdz četrām uzvarām, iekļuva Rietumu konferences finālā.

"Hornets" klubs, kas regulārajā sezonā izcīnīja visvairāk uzvaru savā pastāvēšanas vēsturē (56), savā laukumā pirms tam nebija zaudējis jau sešas "play-off" spēles pēc kārtas. Jāpiebilst gan arī, ka Ņuorleānas pēdējos 20 gados nav spējusi iekļūt savas konferences finālā.

Rezultatīvākais aizvadītās nakts spēlē uzvarētāju rindās bija Manu Džinobili, kurš guva 26 punktus, savukārt attiecīgi ar 17 un 16 punktus "Spurs" labā izcēlās Tonijs Pārkers un Tims Dankans. "Hornets" komandai 20 punkti un deviņas atlēkošās bumbas Davida Vesta rēķinā.

Rietumu konferences finālā "Spurs" tiksies ar Losandželosas "Lakers" vienību. Abu komandu pirmais mačs paredzēts jau naktī uz ceturtdienu.

NBA izslēgšanas spēļu otrā kārta, 19. maijs
Ņuorleānas "Hornets" - Sanantonio "Spurs" 82:91
Sērijā: 3:4